Latviešu grāmatai 500

    1525.gadā ir bijusi pirmā drukātā grāmata ar luterāņu tekstiem latviešu valodā, kas gan līdz Rīgai nenonāca un nav arī zināms neviens saglabājies eksemplārs. Bet rakstītais vārds turpinājās. Bībele latviešu zemnieku sētās un kā vienīgā laicīgā satura grāmata - kalendārs. Tāda nereti bija situācija vēl pirms kāda pusotra gadsimta. Izstādē esam eksponējuši reliģiska satura izdevumus, dažus grāmatu kalendārus, kas bez kalendārija saturēja arī noderīgu informāciju un literārus tekstus.
    Senākā eksponētā grāmata ir 1739.gadā izdotā Bībele (E.Glika tulkojuma otrais iespiedums): Biblia, tas irr: Ta Swehta Grahmata, jeb Deewa Swehti Wahrdi, Kas preeksch un pehz ta Kunga Jesus Kristus swehtas Peedsimschanas no teem swehteem Deewa-Zilwekeem, Praweescheem, Ewangelisteem jeb Preezas-Mahzitajeem un Apustuļeem usrakstihts, Kensberga: driķķehts pee Jahņa Indriķa Artunga. Šī Bībeles izdevuma iniciators bija ievērojamais Brāļu draudzes darbinieks grāfs N. L. Cincendorfs. Viņš sadarbojās ar Vidzemes ģenerālsuperintendentu J.B.Fišeru un Kurzemes ģenerālsuperintendentu A.Grāvenu.  Pēc E. Glika tulkojuma bija pagājuši 50 gadi, bija nepieciešams pārskatīt un uzlabot Bībeles valodu. To paveica J.B.Fišera un Kurzemes hercoga pieaicinātie mācītāji.
    Izstādē var apskatīties dažādas mācību grāmatas, arī novadnieku V.Ramāna, P.Jurjāna, J.Vītoliņa, J.Ezeriņa sastādītās. Koša un krāsaina ir 1936.gadā iznākusī Jāņa Ezeriņa un Jāņa Grīna “Valodiņa. Ābece un pirmā lasāmā grāmata” ar Eduarda Brencēna māksliniecisko iekārtojumu. Novadnieka rakstnieka Jāņa Ezeriņa un rakstnieka, redaktora, arī viena no 1944.gada 17.marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītāja Jāņa Grīna sastādītā ābece un lasāmā grāmata tika izdota jau 1924.gadā, izstādē eksponētā grāmata ir septītais iespiedums. Māksliniecisko iekārtojumu tai veidojis gleznotājs, scenogrāfs Eduards Brencēns, kas savulaik bija zīmēšanas skolotājs Madonā un Cesvainē.
    Lielākā daļa no izstādē eksponētajām grāmatām izdotas līdz 1940.gadam. Katrai grāmatai pirms nonākšanas muzejā ir bijušas savas mājas un īpašnieki, tāpēc paldies visiem, kas tās ir dāvinājuši muzejam. Tagad mums ir iespēja ar senajām grāmatām iepazīstināt muzeja apmeklētājus.
    “Grāmata reiz pavēra jaunas iespējas izglītībai un zinātnei, refleksijai par pasauli mums apkārt un par to, kuru varam tikai iztēloties. Tā deva pašapziņu, lika domāt pašiem par sevi un sabiedrības organizēšanu, par savu pagātni un iespējām nākotnē. Rakstītais vārds ļāva latviešiem identificēt sevi starp citām tautām un mērķtiecīgi iekļauties citu kultūru saimē ar bagātīgu devumu. Tāpēc 16.gadsimta sākums ir latviešu rakstītās valodas un kultūras izspraukšanās virszemē. Gaismā, kura mūs veidojusi jau piecsimt gadu garumā”. /https://www.gramatai500.lv/par500/.

Attēlā:J.Ezeriņš, J.Grīns. Valodiņa. Ābece un pirmā lasāma grāmata (1936). Madonas muzeja krājums. MNM45611